Kā samazināt rēķinus par energoresursiem savā daudzdzīvokļu namā?

Šogad komunālo pakalpojumu rēķini veido nozīmīgu daļu no mājsaimniecību ikmēneša izmaksām. Vienlaikus arvien pieaugošās energoresursu cenas kalpo kā liels motivators, kas ģimenēm liek rast veidus, kā dzīvot gudrāk un ekonomiskāk, tajā pašā laikā nezaudējot komfortu. Civinity eksperti ir apkopojuši dažādus ieteikumus dzīvokļu īpašniekiem, kā ikdienā saimniekot energotaupīgāk un energoefektīvāk.

Pēdējā gada laikā mājokļa ikmēneša izmaksas vienai mājsaimniecībai ir pieaugušas par vidēji 20–35%. No tā lielāko daļu veido siltumenerģijas izmaksas – ja pagājušajā gadā rēķins par apkuri trīsistabu dzīvoklī bija 100–120 eiro, tad šobrīd tas ir ap 200 eiro. Varētu šķist, ka dzīvokļu īpašnieku iespējas samazināt apkures izmaksas ir teju neiespējamas, tomēr varianti pastāv!

Kā samazināt apkures rēķinu?

Sākotnēji jāsaprot, ka daudz kas ir atkarīgs no īpašuma veida – renovētu daudzzīvokļu ēku un jauno projektu dzīvokļu īpašnieku motivācija un iespējas ietaupīt krietni atšķiras no tiem, kas dzīvo sērijveida daudzdzīvokļu ēkās. Atšķirība slēpjas tajā, ka vieniem ir iespēja maksāt par individuālo siltumpatēriņu, savukārt otriem – patstāvīga ekonomēšana neko daudz nedos, jo viss iet no viena “katliņa”.

Ja dzīvo renovētā daudzdzīvokļu ēkā vai kādā no jaunajiem projektiem, visefektīvākais veids, kā ekonomēt, ir izmantojot viedās tehnoloģijas jeb aprīkojot radiatorus ar automātisko termo regulējošo ventili (termo galvu). To iespējams ieprogrammēt tā, lai konkrētos dienas periodos, piemēram, darba laikā, apkure tiek automātiski atslēgta un ieslēgta pāris stundas pirms atgriešanās mājās. Šādā veidā, gudri ekonomējot un neietekmējot savu komfortu, apkures rēķinu savam dzīvoklim var samazināt pat uz pusi. Turpretim sērijveida daudzdzīvokļu ēkās dzīvojošajiem visefektīvākais veids ir visas ēkas renovācija vai cauruļu nomaiņa un siltināšana primāri tajās vietās, kurās novērojams vislielākais siltuma zudums – pagrabā un bēniņos.

Neskatoties uz to, kādā daudzdzīvokļu ēkā dzīvo, noderīga var būt arī kāpņu telpas logu un ārdurvju nomaiņa, lai iekštelpās ieplūstu mazāk aukstā gaisa. Tomēr noderīgas var būt arī ikdienišķas darbības, kas minimāli, tomēr var samazināt apkures rēķinu.

  • Pareiza telpu vēdināšana. Vēdinot dzīvokli, efektīvāk ir pāris reizes dienā atvērt logu pilnībā vaļā uz aptuveni 5 minūtēm, nevis turēt vaļā vēdināšanas režīmā. Šajā laikā ieteicams aizgriezt termo regulatora vārstu, lai lieki nebūtu jāmaksā par siltuma patēriņu.
  • Mēbeļu izvietojums. Radiatorus nav ieteicams aizsegt ar aizkariem vai arī tiem priekšā novietot dīvānu vai citas mēbeles. Aizsedzot radiatoru, nepieciešams lielāks siltums telpas sasildīšanai, rezultējoties arī lielākā apkures rēķinā. 
  • Aizkaru un žalūziju izmantošana. Gada aukstajos mēnešos pa dienu žalūzijas un aizkarus turēt atvērtus, tādējādi uzsildot telpas no saules gaismas. Ziemā uz nakti tos aizvērt, kas kalpo par papildus barjeru aukstuma aizturei.

Arī valsts atbalsta iedzīvotājus un palīdz tiem samazināt apkures rēķinus. No 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim valsts sniedz atbalstu centralizētās siltumenerģijas pakalpojuma maksas kompensācijai. Iedzīvotājiem, kuru centralizētās siltumapgādes tarifs ir no 68 līdz 150 EUR/MWh valsts kompensē rēķinu 50% apmērā, savukārt tiem, kuriem centralizētās siltumapgādes tarifs pārsniedz 150 EUR/MWh, valsts kompensē 90% no rēķina summas. Jāpiemin, ka šis atbalsts mājsaimniecībām tiek piešķirts automātiski. 

Ir arī dažādas valsts atbalsta programmas, kas ļauj, piemēram, renovēt māju, saņemot daļu finansējuma no Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem. Šādu atbalsta programmu piedāvā Altum.

Elektrības rēķins – kā to samazināt?

Ņemot vērā, ka proporcionāli lielāko daļu elektroenerģijas patērē cepeškrāsns, indukcijas plīts, mikroviļņu krāsns, veļasmašīna, veļas žāvētājs un trauku mazgājamā mašīna, viens no efektīvākajiem veidiem, kā ieekonomēt elektrības patēriņu, ir ieguldīt līdzekļus jaunu un energoefektīvu elektroierīču iegādē. Būtiski pievērst uzmanību tam, kāda ir tām piešķirtā energoefektivitātes klase. Ņem vērā, ka līdz šim izplatītais standarts ar A līmeņa energoefektivitātes klasi kā vislabāko ir mainījies. Tas nozīmē, ka pēc jaunā standarta A līmeņa iekārtas ir C, D vai pat E, tādēļ pirms elektroierīces iegādes konsultējies ar pārdevēju. 

Liela nozīme ir arī tam, vai dzīvoklī ir fiksētā elektrības cena vai biržas līgums. Biržas līguma gadījumā taupīt elektroenerģiju ir iespējams, sekojot līdzi cenām un atbilstoši tām izvēloties attiecīgos laikus, kad veikt apjomīgākos elektroenerģijas tērēšanas mājas darbus, piemēram, veļas vai trauku mazgāšanu. 

Tomēr elektrības rēķina pieaugums vai samazinājums lielā mērā ir atkarīgs no mūsu ikdienas paradumiem, tāpēc svarīgi ikdienā veikt mazas, taču nozīmīgas izmaiņas elektroierīču lietošanā. Vari izmantot šo čeklisti, lai pārbaudītu, vai tavi paradumi ir energoefektīvi.

  • Ikdienā lietoju LED televizoru. Plazmas televizori patērē lielāku elektroenerģiju nekā LED.
  • Lietojot televizoru un datora ekrānu, padaru tos tumšākus. Katrai ierīcei iestatījumos iespējams noregulēt tās ekrāna spilgtumu.
  • Atvienoju ierīces no kontaktligzdas. Ja ierīce atrodas ilgstošā gaidīšanas režīmā, to izslēdzot un atvienojot no elektrības padeves, var samazināt elektrības patēriņu līdz pat 10%.
  • Vāru tikai nepieciešamo daudzumu ūdens elektriskajā tējkannā. Katru reizi vārīt pilnu tējkannu, lai arī nepieciešams karstais ūdens vienai tējas vai kafijas krūzei, ir ekonomiski neizdevīgāk.
  • Lietoju vāku ēst gatavošanas laikā. Tādējādi tiks paātrināts gatavošanas process un mazināts enerģijas patēriņš. 
  • Novietoju ledusskapi 5–10 centimetrus no sienas un siltuma avotiem – radiatoriem. Tādā veidā ap to tiek nodrošināta gaisa cirkulācija un samazināta ledusskapja uzsilšana.
  • Reizi pāris mēnešos atkausēju ledusskapja saldētavu. Ledus kārtiņa saldētavā var par pāris procentiem palielināt enerģijas patēriņu.
  • Izmantoju eko programmas trauku vai veļas mazgājamās mašīnās. Īsās programmas patērē vairāk elektrorenerģijas, jo tām ir nepieciešama augstāka temperatūra īsākā laika periodā.
  • Iestatīju boileru 55–60 grādu temperatūras robežās. Augstāka ūdens temperatūra nav nepieciešama, tomēr tās ieguve patērē daudz elektības. 
  • Regulāri veicu boilera apkopi. Vismaz reizi gadā jāatceras veikt boilera apkopi – jāizskalo tā iekšpuse, jānotīra sildelements un jānomaina anods.

Jāatceras, ka, piekopjot vien daļu no šiem ieteikumiem savā ikdienā un atbildīgi izturoties pret resursiem, ieguvums ir mērāms ne tikai ar papildus eiro banknotēm maciņā, bet tas ir arī labs veids, kā mazināt negatīvo ietekmi uz vidi. Ierobežot energoresursu patēriņu var jebkurš – jābūt tikai motivācijai un mērķim, kādēļ to darīt!