Kā un kāpēc veidot dzīvokļu īpašnieku biedrību?

Nav noslēpums, ka daudzdzīvokļu māju apsaimniekošana iedzīvotājiem var radīt neskaitāmas problēmas. Jo lielāks komplekss, jo grūtāk kļūst ar kopējo telpu uzturēšanu kārtībā. Dzīvokļu īpašnieku biedrības dibināšana ir efektīvs risinājums, tā palīdzēs veicināt labāku nepieciešamo darbu koordināciju, piekļūstot labiekārtošanas projektu atbalstam un demokrātiski risinot uzturēšanas un tehniskos jautājumus.

Kāpēc dibināt dzīvokļu īpašnieku biedrību?

Dzīvokļu biedrības dibināšana sniedz ievērojamu priekšrocību, paverot iespējas piekļūt līdzfinansējuma iespējām, izmantojot tādas institūcijas kā ALTUM un pašvaldības resursus. Šie ceļi atvieglo ēku energoefektivitātes projektu un kapitālremontu, piemēram, fasāžu renovācijas, izpildi.

Biedrība ir jādibina arī tāpēc, lai labāk varētu pārvaldīt māju, lai tā būtu subjekts, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistrā un var pārstāvēt dzīvokļu īpašnieku kopību uz pilnvarojuma pamata. Biedrībai tiek dots uzdevums, lai varētu slēgt līgumus, lai būtu ērtāka dažādu komunālo un citu darījumu izpilde.

Dzīvokļu biedrības izveide ne tikai racionalizē ēkas ikdienas apkopi, bet arī dod iespēju iedzīvotājiem pārraudzīt finanšu lietas, pārvaldīt kontus un aktīvi piedalīties visos ēkas uzturēšanas un remonta procesos. Biedrības ietvaros var kopīgi pieņemt lēmumus par tehniskajām apsekošanām, koplietošanas telpu uzkopšanu, juridiskajām konsultācijām, renovācijas projektiem. Gadījumos, kad nevienam iedzīvotājam nav īpašu prasmju celtniecībā vai ēku uzturēšanā, ir izdevīgi sadarboties ar profesionālu ēku apsaimniekošanas uzņēmumu.

Kā dibināt dzīvokļu īpašnieku biedrību?

Sākotnējā dzīvokļu biedrības veidošanas fāze parasti sākas ar dažu aktīvu iedzīvotāju iniciatīvu, kas pulcē dzīvokļu īpašniekus, lai apspriestu un vienotos par tās izveidi. Dzīvokļu īpašnieku sapulces sasaukšana ir izšķirošais brīdis, kad tiek pieņemts lēmums par biedrību dibināšanu līdztekus valdes locekļu un pilnvaroto ievēlēšanai. Būtiski, ka šie lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu 50%+1. Turklāt dibināšanas kopsapulcē tiek pieņemts izšķirošs lēmums, kuram pilnvarotajam tiks uzticēta nepieciešamās dokumentācijas iesniegšana uzņēmumu reģistrā biedrības oficiālai reģistrācijai.

Nākamais solis – Dzīvokļu īpašnieku biedrība jādibina uzņēmumu reģistrā, attālināti vai uz vietas, klātienē, saskaņā ar 2004.gada 1.aprīļa Biedrību un nodibinājumu likumu un tās sastāvā jābūt vismaz diviem biedriem, kas gatavi, sākotnēji uzņemties – aktīvāko iedzīvotāju lomu. Lai nodibinātu dzīvokļu īpašnieku biedrību, nepieciešams sagatavot:

  • Pieteikuma veidlapa (B2) – Uzņēmuma reģistra veidlapa
  • Lēmums par dibināšanu – Uzņēmuma reģistra veidlapa
  • Valdes locekļu piekrišana, amatu ieņemšanai – Uzņēmuma reģistra veidlapa
  • Statūti – ļoti būtiska un svarīga dzīvokļu īpašnieku biedrības dibināšanas procesa sastāvdaļa. Dokumentā (statūtos) biedrības dibinātājiem jānorāda galvenie dzīvokļu īpašnieku biedrības mērķi, darbības virzieni, termiņi un galvenokārt dzīvokļu īpašnieku biedrības biedru kārtībā, kā iestāšanās un izstāšanās noteikumi, tiesības un pienākumi, biedru sasaukšanas un lēmumu pieņemšanas kārtība un daudz citu noteikumu, kas atvieglos un pareizi sakārtos dzīvokļu īpašnieku biedrības darbu, lēmumu pieņemšanu un citu saistošu formalitāšu kārtošanu nākotnē.

Vēlams jau uz pirmo iedzīvotāju kopsapulci sagatavot dokumentu paraugus, lai sniegtu sapulces dalībniekiem visu nepieciešamo informāciju un raiti varētu vienoties par tālāko biedrības darbības oficiālo dibināšanu un tālāko darbību. Sīkāku informāciju par biedrību dibināšanai nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī paraugus un veidlapas var atrast Uzņēmumu reģistra mājas lapā.

Kā darbojas dzīvokļu biedrība?

Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajam dzīvokļu īpašnieku biedrībai ir pienākums nodrošināt visu likumā noteikto ēku uzturēšanas prasību izpildi. Tas ietver tādus uzdevumus kā uzkopšana, mājsaimniecības pakalpojumu sniedzēju piesaistīšana, noslēdzot līgumus, pārbaužu veikšana, iekārtu un komunālo pakalpojumu apkope un remonts, kā arī nepieciešamo renovāciju un energoefektivitātes paaugstināšanas organizēšana.

Turklāt dzīvokļu biedrībai ir pienākums izstrādāt ikgadējo apsaimniekošanas plānu un budžetu, regulāri veidot finanšu pārskatus un pildīt citas likumā noteiktās juridiskās saistības. Ņemot vērā katras dzīvojamās mājas apstākļus, atsevišķu dzīvokļu īpašnieku iesaistīšanās līmenis var atšķirties. Pēc dibināšanas iedzīvotājiem ir tiesības noteikt savu iesaistes pakāpi biedrības darbībā un izlemt, kuriem pakalpojumiem nepieciešama sadarbība ar ārējiem partneriem, piemēram, profesionālu ēku apsaimniekotāju.

Turklāt, ņemot vērā dažādu ēku atšķirīgos tehniskos apstākļus, dzīvokļu īpašnieku biedrības dibināšana kalpo kā lietderīgs un efektīvs līdzeklis būtisku tehnisku jautājumu risināšanai. Ēkas, kas saskaras ar tehniskām problēmām, piemēram, fasādes stāvokļa pasliktināšanās, jumta problēmas vai iekšpagalma uzlabojumi, var gūt lielu labumu no dzīvokļu biedrības izveides, veicinot tūlītēju nepieciešamo remontdarbu un renovācijas uzsākšanu.

Svarīgākais!

  • Biedrības sastāvā jābūt vismaz diviem biedriem.
  • Lai pārņemtu māju no valsts un pašvaldības vai mainītu pārvaldnieku, ir jāpieņem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, kuram vajadzīgs 50% plus vienas balss atbalsts.
  • Dzīvokļu īpašnieku biedrību var dibināt ne tikai ēkā, kurā visi dzīvokļi ir sadalīti īpašumos, bet arī daudzdzīvokļu mājā, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, bet katram pieder domājamās daļas.
  • Biedrība ir jādibina tāpēc, lai labāk varētu pārvaldīt māju, lai tā būtu subjekts, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistrā un var pārstāvēt dzīvokļu īpašnieku kopību uz pilnvarojuma pamata.
  • Ja arī daudzdzīvokļu ēkas dzīvokļa īpašnieks neiestājas biedrībā, viņam saglabājas tiesības lemt par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu.